pačibēt
pačibēt parasti 3. pers., -čib, pag. -čibēja; intrans.; sar.
1.Pazust.
PiemēriEvija tikmēr bija kaut kur pačibējusi.
- Evija tikmēr bija kaut kur pačibējusi.
- Edgars: Ģimenes nav. Un ar dzīvošanu arī ir tā... Vecie draugi ar gadiem pačibējuši..
- Mūsdienu tehnikas brāzmā pačibējis sedlinieka amats..
1.1.Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu).
Piemēri..daudz kas no labi iesāktā pačibēja.
- ..daudz kas no labi iesāktā pačibēja.
- ..ģimene tāda pačibējusi.
- ..Hugo nemaz nav vecpuisis, bet precēts vīrs un pat pa divi lāgi, bet abas laulības pačibējušas.
Avoti: 6-1. sējums