aizgrimt
aizgrimt parasti 3. pers., -grimst, pag. -grima; intrans.
1.Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) – par debess spīdekļiem, mākoņiem.
PiemēriSaule jau aizgrimusi aiz namu jumtiem, bet mākoņi rieta pusē tik sarkani, it kā degtu.
- Saule jau aizgrimusi aiz namu jumtiem, bet mākoņi rieta pusē tik sarkani, it kā degtu.
- Mēness bija aizgrimis aiz stacijas ēkām, kā slēpdamies no tuvojošās rīta blāzmas.
- Mākonis ar saviem zibeņiem un rūcieniem aizgrimis Rīgas pusē.
- pārn. Annele izstiepa rokas. Dzērves! Skaistās, gudrās dzērves!.. Nenolaida acu, kamēr aiz balta mākoņa aizgrima slaidās pasaules ceļinieces.
2.Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
PiemēriTālu tie [klaušu] laiki aizgrimuši prom, jaunas dienas gaisma spīd Latvijas logu rūtīs.
- Tālu tie [klaušu] laiki aizgrimuši prom, jaunas dienas gaisma spīd Latvijas logu rūtīs.
- Pakāpies kalnā un paskaties pāri Gadiem, kas aizgrimst, un gadiem, kas nāk.
- Vai nesen, pirmajos pēckara gados, kad tikko bija aizgrimuši kara pērkoni,.. Dailes teātra neaizmirstamais iestudējums nestāstīja par Lāčplēša cilts varoņdarbu..?
2.1.pārn. Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
PiemēriKādā naktī, redzēdams zvaigzni krītam, mīlētājs sajūt, ka aizgrimuši tumsā viņa laime.
- Kādā naktī, redzēdams zvaigzni krītam, mīlētājs sajūt, ka aizgrimuši tumsā viņa laime.
- Tikko Leonam bija atklājušās tās takas skolēnu dvēselēs, par kurām viņš savā audzinātāja darbā nekad nebija nopietni padomājis.. Paša pārdzīvojumi pašlaik aizgrimuši kaut kur dziļāk..
3.Nogrimt.
PiemēriVakars nāk, un krēslā aizgrimst taciņš [taciņa], Kuram pāri akas vinda līkst..
- pārn. Vakars nāk, un krēslā aizgrimst taciņš [taciņa], Kuram pāri akas vinda līkst..
Avoti: 1. sējums