aizmigloties
aizmigloties parasti 3. pers., -ojas, pag. –ojās
1.Refl. → aizmiglot1. Tikt aizmiglotam (1).
PiemēriTāles aizmiglojas.
- Tāles aizmiglojas.
- Asarās aizmiglojas skatiens.
- Bet blāzma drīz aizmiglojas, kļuva neskaidra, it kā saduļķota.
- Ieva jūt, ka acis aizmiglojas [dzirdot senu dziesmu], viņa strauji samirkšķina plakstus un pašūpojas pirkstgalos, lai nodzītu smeldzīgo noskaņu.
1.1.pārn. Kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām).
Piemēri..Pičs [aizmiegot] drīz vien juta, ka domas pamazām aizmiglojas un galva kļūst arvien smagāka.
- ..Pičs [aizmiegot] drīz vien juta, ka domas pamazām aizmiglojas un galva kļūst arvien smagāka.
Avoti: 1. sējums