Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizmiģelis
aizmiģelis -ļa, v.
aizmiģele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; apv.; niev.
Tas (tāds), kas darbā aizmieg. Gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
Piemēri..[lopu nedarbos] vainīgs vienīgi gans. Pērn mums bija tāda aizmiģele skuķe.
Avoti: 1. sējums