Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizmēzt
aizmēzt -mēžu, -mēz, -mēž, pag. -mēzu; trans.
1.Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus). imperf. Mēzt prom.
PiemēriAizmēzt mēslus no kūtsdurvīm.
1.1.pārn. Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā).
Piemēri..krājās revolucionārie spēki, lai aizmēztu veco dzīves iekārtu.
Avoti: 1. sējums