aizmesties
aizmesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.parasti 3. pers. Aizķerties1.
PiemēriEjot kāja aizmetās aiz akmens.
1.1.pārn. Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
PiemēriKaut kas tā kā ar plaukstu apslāpēja viņa brašumu, skaļā valoda aizmetās kaklā..
1.2.pārn.; reti Uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā).
Piemēri..viņa [sieviete] mēģināja atskatīties pār plecu, bet skatiens aizmetās vaļīgi apmestā pelēkā lakatā.
2.parasti 3. pers. Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
PiemēriAugļi aizmetas.
3.sar. Ātri (ejot, skrejot), attālināties. imperf. Mesties prom. Aizlikties.
PiemēriAizmetas, cik jaudas.
3.1.Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriKā aizmetās uz sarkano namu [skolu] kalniņā, lēkšiem vai rikšiem, to Jāzepiņš nevarētu pateikt. Skola bija klāt - viens redzējums.
4.parasti 3. pers. Tikt neviļus aizmestam.
PiemēriBumba aizmetās par tālu.
Avoti: 1. sējums