aizmeimurot
aizmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Meimurojot attālināties. imperf. Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizmeimurot uz māju.
- Aizmeimurot uz māju.
- No Daugavas krasta Ilzīte aizmeimuroja pusnesamaņā. Kā murgā viņa izspraucās cauri krūmiem, birzājam aiz lielceļa, kā murgā iegāja krustmātes Marijas istabā.
Avoti: 1. sējums