Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizmeijot
aizmeijot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
PiemēriAizmeijot durvis.
2.reti Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
PiemēriViņam sētuvē izbeidzas mieži; aizmeijojam vietu, līdz kurienei apsēts, un ejam uz ratiem pēc jaunas sēklas.
Avoti: 1. sējums