aizmiglot
aizmiglot -oju, -o, -o, pag. –oju
1.parasti 3. pers.; trans. Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
PiemēriGaraiņi aizmiglo spuldzes.
1.1.Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
PiemēriLietus aizmiglo brilles.
1.2.Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
PiemēriDūmi aizmiglo acis.
1.3.intrans.; reti Tikt aizklātam ar miglu, rasu. Aizmigloties (1).
PiemēriBriļļu stikli aizmiglojuši.
1.4.pārn. Padarīt neskaidru (skatienu) — par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
PiemēriPiektā un sestā [degvīna] glāze jau dega asinīs, aizmigloja skatienu, klusināja gribu.
2.trans. Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
PiemēriLietodami tautas vārdu, bet ielīkdami tanī citādu saturu, buržuāziskie kritiķi ir centušies aizmiglot.. [dzejnieka] domas izpratni..
Stabili vārdu savienojumiAizmiglot (arī apmiglot) acis.
3.parasti 3. pers.; intrans.; reti Attālināties, izzust (par miglu).
PiemēriKā smildziņa man' māsiņa,.. Kā migliņa aizmigloja. Pa lielo tīrumiņu.
Avoti: 1. sējums