Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizmigt
aizmigt -miegu, -miedz, -mieg, pag. -migu; intrans.
1.Nokļūt miega stāvoklī.
PiemēriĀtri aizmigt.
  • Ātri aizmigt.
  • Cieši aizmidzis.
  • Aizmigt dziļā miegā.
  • Bērns.. pamazām ielaidās miegā. Es nostāju šūpot. Viņš bija aizmidzis.
  • Es velti pūlējos aizmigt. Nē, miegs nav ne prātā.
  • Ticis istabā, viņš tūliņ iekrita gultā un aizmiga kā nosists.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt kā nosistam.
1.1.pārn. Savienojumā ar "uz mūžu", "mūžīgā miegā", "uz visiem laikiem" u. tml.: nomirt.
PiemēriAizmigt uz mūžu.
  • Aizmigt uz mūžu.
  • ..Kārlis izgāja no būdas, turēdams šauteni gatavu jaunam šāvienam. Bet tas vairs nebija vajadzīgs: meža lielskungs [lācis] bija jau stīvs, aizmidzis saldā nāvē ar pilnu muti medus.
1.2.pārn. Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
PiemēriVientuļo naktssargu apbrīnoti, viņi [jaunieši] gāja cauri aizmigušai pilsētai.
  • Vientuļo naktssargu apbrīnoti, viņi [jaunieši] gāja cauri aizmigušai pilsētai.
  • Vēls. Pāri aizmigušajai pilsētai veļas tāla šalkoņa.
1.3.pārn. Apklust, sastingt (par dabu).
PiemēriPa aizmigušā sila taku Mums slēpes viegli slīd.
  • Pa aizmigušā sila taku Mums slēpes viegli slīd.
  • Ir salda laime vasaras naktī klaiņot.. pa aizmigušajiem laukiem..
  • ..ziemā.. ar savu svaigumu [atpūtniekus] aicina sarmotie koki, sniegotie pakalni un aizmigušie Gaujas līči.
Avoti: 1. sējums