Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizmīņāt
aizmīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. imperf. Mīņāt ciet.
PiemēriAizmīņāt rakuma vietu.
Avoti: 1. sējums