aizmirstība
aizmirstība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
PiemēriNodot aizmirstībai.
- Nodot aizmirstībai.
- Nogrimt aizmirstībā.
- Katra diena ar jaunu aizmirstības segu pārsedza to, kas kādreiz bijis.
- Neviens izcils darbs Padomju zemē neuzplaukst nepamanīts, nepazūd aizmirstībā.
- Ar aizmirstības putekļiem gadu gājumā pārklātie notikumi un cilvēki cēlās augšā un nostājās acu priekšā kā dzīvi.
2.Stāvoklis → aizmirst4.
PiemēriRast aizmirstību.
- Rast aizmirstību.
- Cits meklē aizmirstību reibonī. Un nokauj savu apzinīgo garu..
- Īsti aizmigt ir grūti, bet ik pa brīdim iegrimstu it kā aizmirstībā, [cietuma] kamera saplūst un nozūd īsā migla, īsā murgā, tad tas pārtrūkst, un es atkal esmu nomodā.
- Bija patīkams tāds smadzeņu laiskums, kas visu tālo aizvilka ar blāvu apātijas plīvuru. Gribējās pavadīt šīs dienas it kā aizmirstībā.
Avoti: 1. sējums