Cits meklē aizmirstību reibonī. Un nokauj savu apzinīgo garu..
Īsti aizmigt ir grūti, bet ik pa brīdim iegrimstu it kā aizmirstībā, [cietuma] kamera saplūst un nozūd īsā migla, īsā murgā, tad tas pārtrūkst, un es atkal esmu nomodā.
Bija patīkams tāds smadzeņu laiskums, kas visu tālo aizvilka ar blāvu apātijas plīvuru. Gribējās pavadīt šīs dienas it kā aizmirstībā.