aizmīt1
aizmīt [aizmĩt] -minu, -min, -min, pag. –minu
1.trans. Minot, mīdot aiztaisīt. imperf. Mīt ciet.
PiemēriAizmīt kurmja rakumu.
- Aizmīt kurmja rakumu.
- Lopi aizminuši grāvīti.
2.intrans. Savienojumā ar "garām": sperot soli, nolikt (kāju) garām.
PiemēriNenoliku kāju vajadzīgajā vietā, aizminu garām.
- Nenoliku kāju vajadzīgajā vietā, aizminu garām.
3.trans.; reti Minot ievainot.
PiemēriĶēve vakar aizminuši kāju, pār kronīti brūna, sakaltusi strīpa, viņa kliboja..
- Ķēve vakar aizminuši kāju, pār kronīti brūna, sakaltusi strīpa, viņa kliboja..
- ..[dusmās] balss šņāca kā aizmītai čūskai..
Avoti: 1. sējums