aizmirsties
aizmirsties -mirstos, -mirsties, -mirstas, pag. -mirsos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → aizmirst1.
PiemēriVecuma ziņā viņa pieder pie tiem cilvēkiem, kam gadu skaits aizmirsies; kas paši nezin, cik veci ir.
3.parasti 3. pers. Refl. → aizmirst3.
PiemēriTēvs [mežsargs], iedams apgaitā, nekad nemīl liekus vārdus. Tikai Jaņukam tas vienmēr aizmirstas. Mežā tik daudz ko redzēt, gribas par visu tūliņ izteikt savas domas.
4.Refl. → aizmirst4.
Piemēri..visas grūtības [tūristiem] aizmirsās, redzot dabas nebeidzamo skaistumu.
5.Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
Piemēri..Ritai [slidotavā] gribas virpuļot un aizmirsties, jo par daudz viņa visu laiku bijusi.. prātīga.
6.parasti 3. pers. Refl. → aizmirst5.
PiemēriIejūgs bij par sarežģītu, lai Felūns tik drīz ar viņu tiktu galā...Sen, kā pats zirgu jūdzis, viss nu bij aizmirsies.
7.sar. Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
Piemēri"Ar visām grabažām [prom], es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
Avoti: 1. sējums