Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizmilzt
aizmilzt parasti 3. pers., -milst, pag. -milza; intrans.
1.pareti Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
PiemēriAizmilzis pirksts.
  • Aizmilzis pirksts.
  • Pirkstā iedūrās skabarga, tāpēc nags aizmilzis.
2.apv. Aizpampt (par acīm).
Piemēri..no bara izlēca resns vīrs aizmilzušām acīm, laikam gan vairāk no dzeršanas nekā ēšanas pietūkušu seju.
  • ..no bara izlēca resns vīrs aizmilzušām acīm, laikam gan vairāk no dzeršanas nekā ēšanas pietūkušu seju.
2.1.Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
PiemēriTe ilgi nav ogles dedzinātas un darva tecināta, viss aizmilzis un sagruvis.
  • Te ilgi nav ogles dedzinātas un darva tecināta, viss aizmilzis un sagruvis.
  • Stāvošā ūdenī.. bedres ar laiku aizmilst.
Avoti: 1. sējums