blenzt
blenzt blenžu, blenz, blenž, pag. blenzu; intrans.; sar.
1.Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
PiemēriKad Ērika to [vīru] modināja vakariņās, viņš strauji pietrūkās kājās un nesaprašanas pilniem skatiem blenza savā modinātājā.
2.Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
PiemēriTaču kurš kārtīgs puika ies brēkt, ja tepat no augšstāva loga.. blenž Bultiņu puika Juris, viņa māsa Elīna un vēl pāris ziņkārīgu skuķu?
Avoti: 2. sējums