blenzt
blenzt blenžu, blenz, blenž, pag. blenzu; intrans.; sar.
1.Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
PiemēriKad Ērika to [vīru] modināja vakariņās, viņš strauji pietrūkās kājās un nesaprašanas pilniem skatiem blenza savā modinātājā.
- Kad Ērika to [vīru] modināja vakariņās, viņš strauji pietrūkās kājās un nesaprašanas pilniem skatiem blenza savā modinātājā.
- ..[vīrietis] turpināja stīvi blenzt uz vēl liesmojošām siena kaudzes paliekām savā priekšā.
- pārn. Bet augšstāva un ziemeļu gala logi blenza, ar dēļiem aizsisti.
2.Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
PiemēriTaču kurš kārtīgs puika ies brēkt, ja tepat no augšstāva loga.. blenž Bultiņu puika Juris, viņa māsa Elīna un vēl pāris ziņkārīgu skuķu?
- Taču kurš kārtīgs puika ies brēkt, ja tepat no augšstāva loga.. blenž Bultiņu puika Juris, viņa māsa Elīna un vēl pāris ziņkārīgu skuķu?
Avoti: 2. sējums