netaisnīgs
netaisnīgs -ais; s. -a, -ā
netaisnīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu. Tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
PiemēriProtams, viņa bija netaisnīga, īpaši pret Volodju. Bet aizturētais rūgtums lauzās uz āru..
- Protams, viņa bija netaisnīga, īpaši pret Volodju. Bet aizturētais rūgtums lauzās uz āru..
- pārn. Kāpēc liktenis ir tik netaisnīgs - vienus apveltī ar skaistumu,.. bet citiem nedod nekā?
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNetaisnīgs pārmetums.
- Netaisnīgs pārmetums.
- Netaisnīga prasība.
- Netaisnīgs spriedums.
- Piecpadsmitajā gadsimtā eiropieši vēl vāji sapratuši, cik pretdabiska ir verdzība, cik netaisnīgi padarīt cilvēku par otra cilvēka īpašumu..
- «Ir divējādi kari - taisnīgi un netaisnīgi. Mēs vedam taisnīgu karu, karu pret tautu apspiedējiem..»
Stabili vārdu savienojumiNetaisnīgs karš.
- Netaisnīgs karš — Iekarošanas, laupīšanas karš.
2.Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
Piemēri..ja tūkstoši bērnu palika basām kājām un bez mēteļiem, izsalkuši un nemācījušies - tur bija vainīga netaisnīgā valsts iekārta, kas ļāva vieniem iedzīvoties uz citu rēķina.
- ..ja tūkstoši bērnu palika basām kājām un bez mēteļiem, izsalkuši un nemācījušies - tur bija vainīga netaisnīgā valsts iekārta, kas ļāva vieniem iedzīvoties uz citu rēķina.
Avoti: 5. sējums