pavadība
pavadība -as, s.; parasti vsk.
1.Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
PiemēriBērnam uz ielas nepieciešama pieaugušā pavadība.
- Bērnam uz ielas nepieciešama pieaugušā pavadība.
- Zēni ar saiņiem jau pazuduši skolas telpās, un tagad direktora pavadībā tur ieejam arī mēs.
- ..vecākā māsa nāk mājās jauna vīrieša pavadībā.
1.1.lok.: pavadībā, apst. nozīmē Uzraudzībā.
PiemēriKara beigās.. bēgām mežā, bet vācieši mūs notvēra un apsardzes pavadībā dzina uz Rīgas pusi.
- Kara beigās.. bēgām mežā, bet vācieši mūs notvēra un apsardzes pavadībā dzina uz Rīgas pusi.
1.2.lok.: pavadībā, apst. nozīmē Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
PiemēriTūliņ automātu pavadībā sāka bērt arī divi ložmetēji.
- Tūliņ automātu pavadībā sāka bērt arī divi ložmetēji.
Avoti: 6-1. sējums