pavada
pavada -as, s.
1.Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
PiemēriPavadas stiprinājums.
- Pavadas stiprinājums.
- Saimnieks ved pavadā abus zirgus, bet Ignats nāk iepakaļus..
- ..pie arkla grozījās Lauču Ilgvars, divus brūnus aiz pavadas turēdams.
- Vīrs, kas zirgu turēja, atdeva pavadu jaunajam īpašniekam..
- sal. Venta, iztālēm raugoties, izskatījās kā sudrabzila pavada..
- pārn. Viņš [zēns] prata vienīgi paklausīgi soļot viņas straujo un mainīgo iedomu pavadā un ciest par abiem..
- pārn. Jaunība Pirms stundas It kā spēlējoties Sarāvusi bērnu dienu pavadas.
- ..Gundega.., paņēmusi suni pavadā, izgāja uz ielas..
Stabili vārdu savienojumiIet (kāda) pavadā. Paņemt pavadā.
- Iet (kāda) pavadā idioma — Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Paņemt pavadā — Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
1.1.Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
Piemēri«..[kumeļiem] ir pēdējā brīvā ziema,» sacīja treneris. «Nākamajā gadā ap šo laiku viņiem jau nāksies pierast pie segliem un pavadas.»
- «..[kumeļiem] ir pēdējā brīvā ziema,» sacīja treneris. «Nākamajā gadā ap šo laiku viņiem jau nāksies pierast pie segliem un pavadas.»
- Ambaltaja baltais [zirgs] pakustināja pavadu, pamēģināja, vai galva brīva, tad drusku pagaidīja, vai jātnieks nenokāps un neizņems dzelžus no mutes.
- Nokāpām no zirgiem, izņēmām laužņus dzīvniekiem no mutēm, apsējām pavadas ap kaklu..
1.2.Saite (dzīvnieka) vešanai, piesiešanai.
PiemēriIzvest suņus sabiedriskās vietās atļauts tikai ar uzpurņiem un īsās pavadās.
- Izvest suņus sabiedriskās vietās atļauts tikai ar uzpurņiem un īsās pavadās.
Avoti: 6-1. sējums