pauzēt
pauzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Uz brīdi pārtraukt (skaņu, skaņu virkni).
Piemēri«Redzat,» viņa saka, pagari pauzēdama, «uz kūtsaugšas pie mums nemēdz gulēt.»
1.1.mūz. Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
Avoti: 6-1. sējums