Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pavadītājs
pavadītājs -a, v.
pavadītāja -as, s.
1.Darītājs → pavadīt.
2.mūz. Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
PiemēriKā pavadītājs Emīls Dārziņš koncertē kopā ar Jēkabu Duburu.. sarīkojumos, kur Duburs spoži demonstrē savas dziedātāja un aktiera spējas.
  • Kā pavadītājs Emīls Dārziņš koncertē kopā ar Jēkabu Duburu.. sarīkojumos, kur Duburs spoži demonstrē savas dziedātāja un aktiera spējas.
3.reti Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
PiemēriMiroņu pavadītājam dod cimdu pāri.
  • Miroņu pavadītājam dod cimdu pāri.
Avoti: 6-1. sējums