īdēt
īdēt īdu, īdi, īd, pag. īdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm). Klusu maut.
PiemēriAr varu vilka no kūtīm sīkas gotiņas, kuras, žēli īdēdamas, atspērās un negribēja nekur iet, neapzinādamās draudošo [ugunsgrēka] briesmu.
- Ar varu vilka no kūtīm sīkas gotiņas, kuras, žēli īdēdamas, atspērās un negribēja nekur iet, neapzinādamās draudošo [ugunsgrēka] briesmu.
- Kad govis vakarā kūtī, veltīgi slaucēju izgaidījušās, sāka neapmierinātas īdēt un maut, vienaldzīgs sameklēju slauceni un devos uz kūti..
- pārn. Īdēdams mājas korē lauzās vējš, slapstījās gar logiem kā klaidonis.
- pārn. Ass vēja pūtiens sacēla gaisā Oskara matus, purināja svārku stūrus. Mežs smagi īdēja tuvumā, smiltis šņākdamas lidoja pāri ceļam.
1.1.Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
PiemēriKāda lode īdēdama pārskrēja pār galvām un vientulīgi nopakšēja uzsalušajā zemē. Kareivji atdzīvojās.
- Kāda lode īdēdama pārskrēja pār galvām un vientulīgi nopakšēja uzsalušajā zemē. Kareivji atdzīvojās.
- Par to, ka mašīna īdēja un krāsnis aprija pārāk daudz ogļu, viņš neuztraucās: tik un tā viss aizies dibenā reizē ar kuģi.
- Sākas Semanas pāreja. Deviņus kilometrus mašīna piepūlē īd un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
2.Klusu vaidēt, stenēt.
PiemēriMārtiņš pavērsa gluži baltas acis. «Kas nu ir? Pirksts nost?» Andrs tikai īdēja caur degunu.
- Mārtiņš pavērsa gluži baltas acis. «Kas nu ir? Pirksts nost?» Andrs tikai īdēja caur degunu.
- ..kā [Pičs] tika pie ābeļdārza sētas, tā pakrita uz mutes zālē un sāka rīstīties... uzķepurojās sēdus un, galvu rokās satvēris, klusu īdēja.
2.1.sar. Raudāt (par bērniem). Činkstēt (1).
Piemēri..Kātiņa sāka īdēt, līdzko māte pirmo reizi laida susekli pāri [matiem].
- ..Kātiņa sāka īdēt, līdzko māte pirmo reizi laida susekli pāri [matiem].
Avoti: 3. sējums