Paplašinātā meklēšana

Meklējam īdēt.

Atrasts vārdos (47):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (307):

aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu. Apvizēt (1).
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
apliesmot Apspīdēt.
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi.
atstarot Atspīdēt (1).
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
Būt (arī saiet) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Saiet (arī būt) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
rauties Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
spīde Darbība, process --> spīdēt (1). Arī spīdums (1).
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
slīdošs Divd. --> slīdēt.
spīdošs Divd. --> spīdēt.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
iedīkties Ieīdēties (par govīm).
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieīdēties.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm). Īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm) - par gaismu, ugunīm.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Īsu brīdi spoži spīdēt
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt. Īsu brīdi zilgani spīdēt.
iezilnēties Iesākt zili spīdēt. Īsu brīdi zili spīdēt.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties. Izstrīdēties.
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izskaust Iznīdēt (augus).
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko). Izplatīt (gaismu kur).
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu). Iznīcināt, iznīdēt.
izslīgt Izslīdēt (1).
izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem).
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
izecēties Izstrīdēties, izbārties.
izkašāties Izstrīdēties.
izkasīties Izstrīdēties.
izplēsties Izstrīdēties. Arī izkauties.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
plūkties Kauties. Arī strīdēties.
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
noīdēties Noīdēt (1).
neapstrīdams Nol. divd. --> apstrīdēt.
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nonākt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu).
atļukt Noslīdēt uz leju. Noļukt.
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), leja, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā. Nīdēt [1] (1).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis). Iznīdēt, izskaust.
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
apdzist Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt.
paecēties Pastrīdēties, pabārties.
pakašāties Pastrīdēties.
pakasīties Pastrīdēties.
paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (1).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (2).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt (3).
spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī Runāt pretī, strīdēties pretī.
Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī Runāt pretī, strīdēties pretī.
atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
Sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) Sastrīdēties, sanaidoties.
sakašāties Sastrīdēties.
sakasīties Sastrīdēties.
saķerties Sastrīdēties.
salēkties Sastrīdēties.
saragoties Sastrīdēties.
saskrieties Sastrīdēties.
saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
kāpt Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties. Skandalēties.
nošļukt Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
šļukt Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
šļūkāt Slīdēt (1).
brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
šļūdēt Slīdēt.
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp. _imperf._ Slīdēt šurp. Slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
krist Spīdēt (no kurienes, uz ko u. tml.) - par gaismu. Mest atspīdumu (kur).
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu [2]).
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu [2]). Rūsot [2].
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm). Būt spilgtam (par acu spīdumu).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm. Būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
spilgt Spilgti spīdēt. Spilgot.
spilgot Spilgti spīdēt. Spilgt.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
degt Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
nokrist Strauji noslīdēt (uz kā) - par matiem.
noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
pabrukt Strauji paslīdēt lejup.
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
ecēties Strīdēties, bārties.
kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu.
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties. Berzēties (4).
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi.
plēsties Strīdēties. Arī kauties.
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku. cilvēku grupu).
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu). Tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
slidināties Vairākkārt slīdēt (1).
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem. Pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slīdēt (1).
šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atzibēt Zibot atspīdēt. Pazibēt.
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).

īdēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

īdēt

MLVV

īdēt

MEV

ĩdêt