Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atļukt
atļukt parasti 3. pers., -jūk, pag. -lūka; intrans.; parasti divd. formā: atļucis.
Noslīdēt uz leju. Noļukt.
PiemēriDivi [vīri] ātrā solī aizgāja gar krastu, un gumijas zābaku atļukušie stulmi mētājās kā melna suņa ausis.
Avoti: 1. sējums