spīdēt
spīdēt spīdu, spīdi, spīd, pag. spīdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
PiemēriSaule spīd.
- Saule spīd.
- Spuldze spīd.
- Prauli spīd.
- Jāņtārpiņi spīd.
- Zemās temperatūrās ķermeņi galvenokārt izstaro infrasarkanos jeb siltuma starus. Temperatūrai pakāpeniski paaugstinoties, ķermeņi sāk spīdēt - sākumā tumši sarkani, tad arvien gaišāk.
- Kāds gājis garām, ieraudzījis: lukturis spīd..
- «Bāka spīd pār visu ostgalu, tās gaismu redzēs jūsu kuģis, redzēšu es.»
- Ligita raugās uz māju logiem un mirdzošajām debesīm. «Kā svētkos,» viņa priecājas, «spīd visi logi.»
1.1.Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
PiemēriIstabā spīd uguns.
- Istabā spīd uguns.
- ..šaurajā logā pēcpusdienās piecas minūtes spīd saules stars..
- Cilvēkiem sejās spīd silta namu gaisma. Silti un gaiši mirdz logu ugunis arī triju māju ielā.
1.2.Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
PiemēriSpoži spīd mēness.
- Spoži spīd mēness.
- Sniegs saulē spīd.
- Sudrabs spīd.
- Daugava spīdēja rīta svīdumā..
- ..viņa gludi skūtais vaigs viegli spīdēja - aiz piepūles tas likās sviedru klāts.
- Ne viss ir zelts, kas spīd.
1.3.Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
PiemēriAsaru lāses spīd acīs.
- Asaru lāses spīd acīs.
- Acīs spīd uguntiņas.
- ..acis drudžaini spīd.
- Vecais piecēlās. Viņa acis ļauni spīdēja.
- Pagalma vārtos tupēja melns sabozies kaķis. Acis tam spīdēja zaļas kā kuģu signālugunis.
1.4.Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
PiemēriPļavā sen spīdēja dzeltenās purenes un gundegas.
- Pļavā sen spīdēja dzeltenās purenes un gundegas.
- Pīlādzīt, tavas ogas pa gabalu spīd.
- Herta sēdēja uz melna ādas dīvāna un skatījās ārā pa logu, uz zaļajām mežvīna lapām, kurām cauri spīdēja sarkanas dzīsliņas.
- pārn. Visai šai mājas zādzībai cauri spīdēja tāda nekaunība un nelietība, kas Silkalnu vienkārši apvainoja.
1.5.Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriViņa bija laiska un netīra sieva -.. nekad viņas istabā grīda nav spīdējusi, bet aizvien dubļu pievazāta.
- Viņa bija laiska un netīra sieva -.. nekad viņas istabā grīda nav spīdējusi, bet aizvien dubļu pievazāta.
- Viņi turpina ēst, Haris izskribina šķīvi tā, ka tas spīd vien. «Gandrīz var atlikt mazgāšanu,» māte grūtsirdīgi domā.
- Zirgi spīdēja vien un mīņājās, kad tos izveda no staļļa.
- Pavasarī, tiklīdz lopi tiek ganībās, tie dažās dienās pārmainās - spalva sāk spīdēt. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem uzlabojusies veselība, tie labi jūtas.
1.6.Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
PiemēriZīda audums spīd.
- Zīda audums spīd.
- Viņa melnais svārks no liela vecuma spīdēja.
- Namatēvs.. ievēroja, ka tā [ciemiņa] apģērbs saburzīts un ne pārāk tīrs: svārku stūri, piedurknes, apkaklīte taukaini spīdēja.
- Viņa dzeltenais haki katla uzvalks spīdēja visādiem krāsu, tauku un eļļas traipekļiem.
1.7.pārn. Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) – par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
PiemēriMārtiņam no paša rīta apslēpts smiekls spīdēja acīs, nepārprotami redzams, ka gribējās pastāstīt, tikai ar varu noturējās.
- Mārtiņam no paša rīta apslēpts smiekls spīdēja acīs, nepārprotami redzams, ka gribējās pastāstīt, tikai ar varu noturējās.
- Marijas un Pētera vaigi spīdēja cerības pilnā spožumā.
2.Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
PiemēriSpīdēt ar savām zināšanām.
- Spīdēt ar savām zināšanām.
- Spēju uzstāties un spīdēt jebkurā sabiedrībā Leons izkopa līdz pilnībai. Kur vien viņš grozījās, visi apbrīnoja viņa staltumu, eleganto iznesību un pārliecinošo valodu.
- ..fiziski spēcīgiem tēviem nereti ir dēli, kas var spīdēt vienīgi garīgās dzīves disciplīnās.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās.
- (Viss) spīd (arī mirdz) un laistās — Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
Avoti: 7-2. sējums