Paplašinātā meklēšana
Meklējam spīdēt.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (130):
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu. Apvizēt (1).
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
- apliesmot Apspīdēt.
- atstarot Atspīdēt (1).
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
- apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- spīde Darbība, process --> spīdēt (1). Arī spīdums (1).
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
- spīdošs Divd. --> spīdēt.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm). Īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
- iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm) - par gaismu, ugunīm.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Īsu brīdi spoži spīdēt
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt. Īsu brīdi zilgani spīdēt.
- iezilnēties Iesākt zili spīdēt. Īsu brīdi zili spīdēt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
- pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
- pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko). Izplatīt (gaismu kur).
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
- blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
- apdzist Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
- spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
- uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
- pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
- atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
- atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
- gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- kāpt Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm). Būt spilgtam (par acu spīdumu).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm. Būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- spilgt Spilgti spīdēt. Spilgot.
- spilgot Spilgti spīdēt. Spilgt.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- degt Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
- zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
- saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu). Tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
- pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem. Pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atzibēt Zibot atspīdēt. Pazibēt.
- iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
- iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
spīdēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV