uzspīdēt
uzspīdēt -spīdu, -spīdi, -spīd, pag. -spīdēju, -spīdēji, -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); intrans.
1.Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
PiemēriUzspīd žilbinoša gaisma.
- Uzspīd žilbinoša gaisma.
- Jā, rudens, Elma nodomā. Ja nonāks migla lejā, uz pusdienlaiku saule uzspīdēs..
- Lietus.. pārstājis, un vējš sāk iztrenkāt mākoņus, ap pusnakti vēl var uzspīdēt mēness.
- ..baltu zobu rinda.. te uzspīdēja, te nozuda aiz šķelmīgām lūpām..
- pārn. Tikai dzirksteļotu mirkli Tava trauslā sāpe uzspīd.
1.1.pārn. Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
PiemēriSimferopolietes iepriekšējā posma [basketbola] sacensībās uzspīdēja ar entuziasmu, cīņas sparu.
- Simferopolietes iepriekšējā posma [basketbola] sacensībās uzspīdēja ar entuziasmu, cīņas sparu.
Avoti: 8. sējums