gaišoties
gaišoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; pareti
Kļūt gaišākam, – gaiši spīdēt, mirdzēt.
Piemēri..dienas, nokratīdamas ziemas snaudu, pamazām gaišojas..
- ..dienas, nokratīdamas ziemas snaudu, pamazām gaišojas..
- Ilgi valda polārās nakts tumsa, kad saule neparādās pie debesīm, bet tur gaišojas tikai laiku pa laikam Ziemeļblāzmas palsie kāvi.
- Rīta pusē debess.. gaišojas.
- pārn. Visi šie solījumi gan mani ļoti maz varēja iepriecēt, bet sakarā ar tiem manas domas tomēr sāka gaišoties.
Avoti: 3. sējums