piespīdēt
piespīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); trans.
Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriSpuldžu piespīdēta istaba.
- Spuldžu piespīdēta istaba.
- Saules piespīdētā sētā.
Avoti: 6-2. sējums