piespert
piespert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru
1.trans. Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiespert sprunguli pie ugunskura.
1.1.Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
Piemēri«Sakiet puikām, lai tūliņ atdod papahu ar sarkano uzšuvi,» varasvīrs piespēra kāju pie grīdas, zobena rokturi nikni satvēris.
1.2.intrans. Sperot trāpīt (kam).
PiemēriInese ar kurpes purngalu piebiksta kaimiņienes kājai, piesper vienreiz un otrreiz, bet Kristīne neatbild ne durstīgajam skatienam, ne kustībai.
2.trans.; sar. Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
Piemēri«Litru krējuma piespēra pie mērces.»
2.1.Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
Piemēri«Daudz stopiņu ūdens pielēji [pienam] klāt?» - «Trīs mēriņus, vecīt...» -.. «Tūliņ piesper vēl paris stopiņu klāt.»
Avoti: 6-2. sējums