Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piespīdēt
piespīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); trans.
Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriSpuldžu piespīdēta istaba.
Avoti: 6-2. sējums