luminiscēt
luminiscēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; fiz.
Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
PiemēriDažādās pasaku lugās neparastu efektu iegūšanai dažreiz lieto luminiscējošo grimu, kas parastā apgaismojumā nav redzams, bet sāk mirdzēt dažādās krāsās tikai speciālā apgaismojumā.
Avoti: 4. sējums