apstarot
apstarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
PiemēriVakara blāzmas apstarotajās debesīs austrumos jau bija saskatāma reta zvaigzne..
- Vakara blāzmas apstarotajās debesīs austrumos jau bija saskatāma reta zvaigzne..
- Debesis noliecās arvien zemāk pār dārza kokiem. Pilsēta tām pastiepa pretī savus baltas, dzeltenas, sarkanas un zaļas gaismas apstarotos torņus.
- pārn. Šīs domas par rītdienu viņu apstaroja un sildīja kā gaiša saule.
1.1.pārn. Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
PiemēriLaimes apstarota bērnība.
- Laimes apstarota bērnība.
- Romantika, ko pauž cīņa par tautas laimi, gaiši apstaro visu [«Zelta zirga»] izrādi.
- Elzas acis Ozols bija paradis redzēt dzirkstoša prieka apstarotas, bet šodien tās bija skumjas kā pielijuši meža ezeri.
- Smaids apstaro vectēva seju, lasot jauno likumu par valsts pensijām..
2.Pakļaut starojuma iedarbībai.
PiemēriApstarot ar radioaktīvajiem stariem.
- Apstarot ar radioaktīvajiem stariem.
- ..reaktora iekšienē speciālās ligzdās ievieto litiju, kuru tad pakļauj intensīvai bombardēšanai ar neitroniem. Pēc zināma laika apstaroto litiju izšķīdina ūdenī.
- Apstarojot minerālu koncentrātus ar rentgena stariem, dimanti luminiscē..
Avoti: 1. sējums