sārtot
sārtot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
Piemēri..izcirtumā jau sārto zemenes..
- ..izcirtumā jau sārto zemenes..
- Ziema kad klauvēt sāk vārtos, Ogas vien pīlādzī sārto..
- ..kā milzīgi svētku karogi sārtoja bērzi un kļavas..
1.1.Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Arī sarkt.
PiemēriMargo krūtis joņaini cilājās, aiz satraukuma un prieka viņai vaigi sāka sārtot.
- Margo krūtis joņaini cilājās, aiz satraukuma un prieka viņai vaigi sāka sārtot.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
PiemēriSaulrietā sārto debesis.
- Saulrietā sārto debesis.
1.3.trans. Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
PiemēriSaullēkts sārto koku galotnes.
- Saullēkts sārto koku galotnes.
- ..ausma jau debesis sārto..
- Norieta atblāzma sārtoja lodziņa četras rūtis.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
PiemēriŠaurās ielas galā aiz kailajiem kokiem sārtoja lielā hospitāļa ēka.
- Šaurās ielas galā aiz kailajiem kokiem sārtoja lielā hospitāļa ēka.
- Priekšā sārtoja vācu ciems...Sienās vienmuļš ķieģeļu sarkanums..
3.trans. Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
PiemēriRūpīgi viņa pārlaiž sejai ar pūdera slotiņu un pēc tam ilgi sārto lūpas.
- Rūpīgi viņa pārlaiž sejai ar pūdera slotiņu un pēc tam ilgi sārto lūpas.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
Piemēri..[vējš] nemīlīgi sārto vīriešiem sejas.
- ..[vējš] nemīlīgi sārto vīriešiem sejas.
- Ziemas dzesma sārtoja Mildai pabālos vaigus..
Avoti: 7-1. sējums