sārts1
sārts -a, v.
Liels ugunskurs.
PiemēriKraut sārtu.
Piemēri
- Kraut sārtu.
- Švīkstēdams un kupli dūmodams, pamazām sasparojas sārts līdz tādam stāvoklim, kad tajā var gāzt visu, - deg čirkstēdams.
- Repeķis:.. kad zemē iebrūk sirotāji, tad viņš [karalis] ir tas, kas aizdedzina briesmu sārtu, īsā brīdī sārti iedegas no kalna uz kalnu, visa zeme liesmo..
- Krauj bende rātes priekšā sārtu, un gailis tornī velti kliedz tās dedzināmās zelta vārdu.
- pārn. Kad lapas kā dzirksteles lido No septembra sakurtiem sārtiem.., Es rakstu uz gājputnu spārniem: Cik mana dzimtene skaista!
Avoti: 7-1. sējums