sārtoties
sārtoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
PiemēriOgu [ķiršos] aizmetās maz, bet tagad, kad tās sārtojās, kā melnais tūkstotis bruka virsū strazdi..
1.1.Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Arī sarkt.
PiemēriViņa veselīgā seja sārtojās it kā aiz patikšanas..
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
PiemēriResnie [priežu] stumbri sārtojas saulē..
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
PiemēriVirs īkšķa sārtojās asins lāse.
Avoti: 7-1. sējums