sārtot
sārtot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
Piemēri..izcirtumā jau sārto zemenes..
1.1.Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Arī sarkt.
PiemēriMargo krūtis joņaini cilājās, aiz satraukuma un prieka viņai vaigi sāka sārtot.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
PiemēriSaulrietā sārto debesis.
1.3.trans. Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
PiemēriSaullēkts sārto koku galotnes.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
PiemēriŠaurās ielas galā aiz kailajiem kokiem sārtoja lielā hospitāļa ēka.
3.trans. Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
PiemēriRūpīgi viņa pārlaiž sejai ar pūdera slotiņu un pēc tam ilgi sārto lūpas.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
Piemēri..[vējš] nemīlīgi sārto vīriešiem sejas.
Avoti: 7-1. sējums