izbrukt1
izbrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Brūkot (vietumis) izgāzties.
PiemēriSiena vietām izbruka.
- Siena vietām izbruka.
- Mūris izbrucis.
- Tilts izbrucis.
- Žogs šur tur izbrucis.
2.pareti Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzbrukt cauri griestiem.
- Izbrukt cauri griestiem.
- Kāja izbruka cauri plānajam ledum.
Avoti: 3. sējums