derēt2
derēt deru, deri, der, pag. derēju; trans.
1.Slēgt derības1.
PiemēriEs biju gatava derēt, ka sievietes domas un, kā man šķita, sapņainais skatiens šai brīdī kavējas ne tikai pie rozēm...
- Es biju gatava derēt, ka sievietes domas un, kā man šķita, sapņainais skatiens šai brīdī kavējas ne tikai pie rozēm...
- «Saderēsim,» es teicu, «..noiešu pa peronu uz rokām no semafora līdz, lūk, tām margām.» - «Tur nav ko derēt,» atbildēja Leonīds. «..zinu, tu nevari to izdarīt..»
- Tā bija plāna vēstulīte ar Rīgas zīmogu, un es varēju derēt, ka adresi bija rakstījis pusaudža skuķis.
2.Līgt mieru, beigt strīdēties.
PiemēriDerēt mieru.
- Derēt mieru.
- Labāk paliec klusu, atkāpies, deri mieru: tu jau būsi tā kā tā zaudētājs!
- ..[sieva] juta līdzi vecajam karavīram, kaut gan citādi miers, pat ne pamiers netika derēts viņu laulības mūžā.
3.novec. Līgt (kādu) darbam.
PiemēriDerēt puišus.
- Derēt puišus.
- Derēt meitu.
- ..tik ar mokām Jurģos varēja atrast jaunu kalpu, jo vecie ilgāk nevarēja izturēt kā labi ja - gadu. Ja tad bija jāder jauna saime, tad tai, zināms, arī bija jādod lielāka alga, nekā citi saimnieki deva..
Stabili vārdu savienojumiDeramā diena.
- Deramā diena vēst. — Deramdiena.
3.1.intrans. Līgt darbā (pie darba devēja).
PiemēriPa Jurģiem Jurka vairs nederēja pie līdzšinējā saimnieka, bet.. teica ardievas dzimtajam pagastam.
- Pa Jurģiem Jurka vairs nederēja pie līdzšinējā saimnieka, bet.. teica ardievas dzimtajam pagastam.
Avoti: 2. sējums