novīdēt2
novīdēt -vīdu, -vīdi, -vīd, pag. -vīdēju (3. pers. retāk -vīda, 1. konj.); trans.
Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
PiemēriTev to pasacīt man no vīdi!
- Tev to pasacīt man no vīdi!
- Pats tikai par savu maizes riecienu norūpējies, domā, viņš pat sievai ko novīdīs? Savu labumu viņš ēdīs savrup.
- pārn. Gan saule spīd, Bet nespodri. To nenovīd mums mākoņi.
Avoti: 5. sējums