nosprukt
nosprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
PiemēriCirvis nosprucis no kāta.
- Cirvis nosprucis no kāta.
2.sar. Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNosprukt lejā pa sētas kāpnēm.
- Nosprukt lejā pa sētas kāpnēm.
Avoti: 5. sējums