nosprukt
nosprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
PiemēriCirvis nosprucis no kāta.
2.sar. Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNosprukt lejā pa sētas kāpnēm.
Avoti: 5. sējums