neapstrīdams
neapstrīdams -ais; s. -a, -ā
neapstrīdami apst.
1.Nol. divd. → apstrīdēt.
2.Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
PiemēriNeapstrīdams arguments.
2.1.Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
PiemēriNeapstrīdamas priekšrocības.
Avoti: 5. sējums