izmukt
izmukt -mūku, -mūc, -mūk, pag. -muku; intrans.; sar.
1.Izbēgt.
PiemēriFakts nav apstrīdams: mašīna pagalam, arī nevienam no iekarotājiem nav izdevies izmukt.
- Fakts nav apstrīdams: mašīna pagalam, arī nevienam no iekarotājiem nav izdevies izmukt.
- Gandrīz pie paša meža viņiem piesitās brūns šunelis. Laikam garākā brīvsolī no mājām izmucis, tas tagad šķita meklējam sev jaunus paziņas..
- Kad putns manīja, ka nav iespējams izmukt un noslēpties, tad pieplaka.. un sagaidīja vajātāju, acis vārstīdams.
2.parasti 3. pers. Izslīdēt (par priekšmetiem).
PiemēriCirvis izmuka no kāta.
- Cirvis izmuka no kāta.
Avoti: 3. sējums