izmukt
izmukt -mūku, -mūc, -mūk, pag. -muku; intrans.; sar.
1.Izbēgt.
PiemēriFakts nav apstrīdams: mašīna pagalam, arī nevienam no iekarotājiem nav izdevies izmukt.
2.parasti 3. pers. Izslīdēt (par priekšmetiem).
PiemēriCirvis izmuka no kāta.
Avoti: 3. sējums