plūkties
plūkties plūcos, plūcies, plūcas, pag. plūcos; refl.; sar.
1.Kauties. Arī strīdēties.
Piemēri..[tirgū] var iekulties vēl kādā ķezā,.. kad sāk iereibušie plūkties..
- ..[tirgū] var iekulties vēl kādā ķezā,.. kad sāk iereibušie plūkties..
- Kņada [strādnieku barakā] pieaug arvien skaļāka. Liekas, ka sāk jau vai plūkties. ..Plūkties gan neplūcas. Bet tikai retais apātiskais guļ savā vietā.
- Niekošanās ar zīmītēm. Satikšanās pie kino. Katru reizi ar citu zēnu. ..Un tad, kad tie sāk plūkties, tad Nelda aplaimota iepeld pie manis: «Lūdzu, skolotāj, ko lai es daru - viņi neliek man mieru.»
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriRudeņos pāri koku galotnēm ķērkdami un plūkdamies griežas melni kovārņu bari.
- Rudeņos pāri koku galotnēm ķērkdami un plūkdamies griežas melni kovārņu bari.
- Kaijas un albatrosi milzīgiem bariem aplido kuģi, plūcas ap jūrā izsviestām bojātām vai no tīkliem atpakaļ atkritušām zivīm.
Avoti: 6-2. sējums