apstrīdēt
apstrīdēt -strīdu, -strīdi, -strīd, pag. -strīdēju; trans.
1.Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
PiemēriApstrīdēt kāda argumentus.
2.jur. Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
PiemēriApstrīdēt testamentu.
Avoti: 1. sējums