margot
margot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
PiemēriAugšā.. margo zvaigznes, bet lejā viss ir tumšs un ēnu pārsegts.
1.1.Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
PiemēriEs laidīšos jūras dziļumos Un meklēšu, pētīšu, vandīšu tos, Līdz pērli būšu tur atradis, Par visām skaistāk kas margo un viz.
1.2.Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
PiemēriUn, re, gar ataudzinu uz baznīcu aiziet viņas jaunība pirmajā pašas nītītā bruncī [svārkos]. Margot margo paparžu krāsa un alkšņu mizu dzīvīgais brūnums!
2.trans. Rotāt (ar rakstiem, ornamentiem).
PiemēriMargot villaini.
3.parasti 3. pers.; intrans.; reti Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
Piemēri..aiz loga cauru vakaru līņā sēņu lietus, kā pēcpusdienā uznācis, tā nevar un nespēj stāties un rimties, smidzina un sisina, mirgo un margo.
Avoti: 5. sējums