aizlīst
aizlīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). imperf. Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriČūska aizlien pa zāli.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizlīst uz vēdera.
2.Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
PiemēriAizlīst aiz krāsns.
2.1.pārn. Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) — par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
PiemēriMēness aizlīdis aiz mākoņiem.
2.2.pārn. Aizkļūt (aiz kā) — par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
PiemēriAkoti aizlīduši aiz piedurknes.
3.Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriJā, man nevajadzēja klusām aizlīst [no biedriem], bet taisni teikt, ka nepiekrītu priekšlikumam..
Avoti: 1. sējums