Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabrukt
pabrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
PiemēriPabrukusi pirtiņa.
  • Pabrukusi pirtiņa.
  • ..vienā vietā šķūņa pamati pabrukuši..
2.Strauji paslīdēt lejup.
PiemēriPabrukt uz leju pa nogāzi.
  • Pabrukt uz leju pa nogāzi.
2.1.sar. Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
PiemēriPabrukušas zeķes.
  • Pabrukušas zeķes.
Avoti: 6-1. sējums