dārdēt
dārdēt parasti 3. pers., dārd, pag. dārdēja; intrans.
1.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
PiemēriŠai brīdī sāka dārdēt.. briesmīgs pērkons..
- Šai brīdī sāka dārdēt.. briesmīgs pērkons..
- Tas bija viens no tiem agrās vasaras pērkona negaisiem, kas spēji uznirst no pamales,.. nogāž veselas ūdens straumes.. un ducinot, zibšņojot, dārdot aizveļas tālumā.
- ..Tur aiz žoga okeāns dārd.
- ..Gar Daugavu straujo, Kur viļņi uz akmeņiem dārd, Ar zēniem es skrienu..
1.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
Piemēri..tālumā dārdēja lielgabali, un atskatoties aiz mežu melnuma varēja redzēt atplaiksnāmies sprādzienu rūsu.
- ..tālumā dārdēja lielgabali, un atskatoties aiz mežu melnuma varēja redzēt atplaiksnāmies sprādzienu rūsu.
- Visu laiku dārdēja lielgabals..
- Dārd artilērijas salūta zalves.
2.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
PiemēriKrītošie baļķi dārd.
- Krītošie baļķi dārd.
- Melnā muiža, liesmu skauta, Spārēm brūkot, dārd.
2.1.Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
PiemēriDārdēja zeme, kauca un vaidēja gaiss, bet Vasaras māja dega ar rāmu liesmu..
- Dārdēja zeme, kauca un vaidēja gaiss, bet Vasaras māja dega ar rāmu liesmu..
- Kad vilciens aiziet, sliedes dun. Bet, jāvēl pieliek ausi klāt, tad taisni dārd.
- Dārdēja tilti, klabēja pārmijas, laiku pa laikam izjaucot [vilciena] riteņu monotono dziesmu.
- Sienas no ieroču saplūdušā trokšņa rībēja un dārdēja.
2.2.Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
Piemēri..aizbēra kapus, un grants dārdēdama krita uz zārkiem..
- ..aizbēra kapus, un grants dārdēdama krita uz zārkiem..
3.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
PiemēriLidmašīnas motori dārd.
- Lidmašīnas motori dārd.
- Plašajos cehos dārd un trokšņo dažādas mašīnas, mehānismi un celtņi.
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
PiemēriSmagie automobiļi skaļi dārdēja pa kalnu ceļu..
- Smagie automobiļi skaļi dārdēja pa kalnu ceļu..
- Aiz vilciena dārd vilciens.
- Dzelžaini žvadzēdams un dārdēdams, piebrauca tramvajs..
- Man pāri zilgmē Reaktīvās lidmašīnas Dārd.
- ..ratu riteņi sitas pret ceļa akmeņiem un dārd.
4.Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
PiemēriDārdoši runāt.
- Dārdoši runāt.
- Dārdoši smiekli.
- «..tad esiet sveicināti mūsu pusē!» viņš plati smaida, bet balss dārd kā mucā.
- Jau aiz durvīm dzirdams cietuma ārsta dārdošais bass.
- Aicinot cīņā par skaistāko - Cilvēka brīvību - Skanēs vēl dzīvāks tavs dārdošais tribūna vārds.
4.1.Par mūzikas instrumentiem.
PiemēriBungas dārd.
- Bungas dārd.
- Ērģeles dārd.
5.Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
Piemēri..zālē dārdēja mūzika..
- ..zālē dārdēja mūzika..
- ..viņš sāka svaidīties un ar dārdošu brikšķi novēlās no lāvas uz grīdas.
- Pie delegācijas locekļiem steidzas bērni. Viņi apsien visiem sarkanus kaklautus... Dārd aplausi.
6.Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriZāle dārd aplausos.
- Zāle dārd aplausos.
- Lejā šņāca un dārdēja milzīgā pilsēta, ļaužu miljoni bija nemitīgā kustībā.
- Dziesmās un gaviļu bangās Ielas un laukumi dārd.
- ..visa pamale te dārdējusi kā frontē. Laikam ar mīnmetējiem šāvuši.
6.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
PiemēriSprāga mīna pēc mīnas, gaiss šņāca un dārdēja.
- Sprāga mīna pēc mīnas, gaiss šņāca un dārdēja.
- Dārd lielgabalu dunā gaiss..
Avoti: 2. sējums