salikts
salikts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → salikt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
PiemēriSaliktā vārpsta.
- Saliktā vārpsta.
- Saliktais stienis.
3.Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
PiemēriSaliktie ogļhidrāti.
- Saliktie ogļhidrāti.
- Par saliktām atskaņām atšķirībā no vienkāršām sauc tādas atskaņas, kurās ir apvienoti divi vai vairāki vārdi, piemēram, precīzās atskaņas: logu ris - noguris, grāmatu - rāma tu..
- Lapas [zemenēm] trīsstaraini saliktas.
Stabili vārdu savienojumiSalikta lapa. Salikta vārpa. Saliktā fūga.
- Salikta lapa bot. — Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
- Salikta vārpa bot. — Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- Saliktā fūga mūz. — Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
- Salikts čemurs bot. — Čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi.
3.1.val. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām). Pretstats: vienkāršs.
PiemēriSaliktas verba formas.
- Saliktas verba formas.
- Saliktā tagadne.
- Saliktā pagātne.
- Saliktā nākotne.
- Saliktās laika formas darina no palīgverba «būt» tagadnes, pagātnes un nākotnes formām un darāmās kārtas pagātnes lokāmā divdabja.
- Bija gramatikas stunda. Vajadzēja nostiprināt zināšanas par saliktiem teikumiem.
Avoti: 7-1. sējums